Pāriet uz galveno saturu

frus..frustr...

..sasodīts, tā tiešām ir frustrācija! Smieklīgi, bet sajūtas kā Čakam GG 2. sezonā. Un zini,ka vari lidot, bet kaut kas tomēr neļauj aizlidot prom, un nav jau arī tās gribēšanas, bet arī izlaist nevaru ārā.
Nekas nelīdz, nekādas zāles, neviens iepriekš līdzētais plāksteris. Jaunatklājumi neparādās. Acis neskatās, ausis neklausa,prāts nenomierinās..

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

?!

  Kad pienāk tas īstais brīdis, kad tu zini, ka rīkojies pareizi? Kad aizverot kādas durvis, tu jūties nelāgi par to, ka esi kādu sāpinājis, bet tomēr nespēj rast atbildi, kāpēc? Kā tieši viss kļūst labāks, ja lieto "plāksteri", kurš patiesībā tevi ir tikai pasaudzējis līdz brūces sadzīšanai? Es nekad neuzzināšu patieso iemeslu, taču, viss taču notiek tā kā tam ir jānotiek, jo vienmēr - either a blessing or lesson, but needy.
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

BRIGHT LIGHTS AND GOOD LIFE KEEP CALLING UP MY NAME!!

NEATSTĀJ MANU PRĀTU!!  
2 komentāri
Lasīt vairāk

nav vai arī tomēr ir?

   Nekad īsti nevarēs saprast, kas par vainu, kas ir visa kairinātājs, neatkarīgi, pozitīvi vai negatīvi, bet, lai to atrastu, tiks pazaudēts laiks. Kā gan mēs varam būt laimīgi, ja visa pamatā sevi turam pie domas - ka labāks nekas uz doto brīdi nav pieejams? Sevi žēlošana un ierobežošana, tā ir vislielākā problēma visapkārt, bet ne jau skaļa atzīšana un problēmu risināšana būs biežāk vērojamais solis. Klusu, pat čukstus, pie sevis, sirdi sažņaudzot tu atbildi pats sev, zinot, kas ir par vainu, bet vieglāk taču būs vainot kādu citu, vai ne? Sabiedrības dzēlīgais jēlums un apspiestā domāšana uzliek mums robežas, pat milzīgus mūrus, iedzenot ikvienu, kuram nedaudz rūp, stūrī un "tumsā", taču laiks no tās izlīst. Laiks aizmirst visu, kas noticis, visu,kas traucē, piedot visiem, kuri bija vājāki par tevi,un vainoja tevi savās problēmās, laiks uz priekšu iet!    Nevar saprast, es esmu problēma un ienaidnieks pats sev, vai tikai apmāns?
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk