Kad pienāk tas īstais brīdis, kad tu zini, ka rīkojies pareizi? Kad aizverot kādas durvis, tu jūties nelāgi par to, ka esi kādu sāpinājis, bet tomēr nespēj rast atbildi, kāpēc? Kā tieši viss kļūst labāks, ja lieto "plāksteri", kurš patiesībā tevi ir tikai pasaudzējis līdz brūces sadzīšanai? Es nekad neuzzināšu patieso iemeslu, taču, viss taču notiek tā kā tam ir jānotiek, jo vienmēr - either a blessing or lesson, but needy.
Šodien un vispār iepriekšējo nedēļu ir daudz darīts, dancots no visas sirds, gan mēģi, gan koncertiņi. Parīt neliela atpūtiņa Zviedrijā līdz nedēļas nogalei, un tad jau sāksies trakākais. Tiksim ar skati lieliski galā, un tad jau viss atkal čiliņā aizies! :) Un šodien daudz staigāts, sagaidīta klaidonīte atpakaļ.
Komentāri
Ierakstīt komentāru