Esmu atpakaļ, labi gāja,super gāja, lieliski! Braucieniņs uz visiem 100% izdevies. Ja neskaita, ka 2.naktī bija vētra, tad vispār ideāli būtu bijis,bet tie viļņi un vējš bija gan jājūt,gan jāredz. Izvedināt galvu tā tik tiešām varēja. Šodien skatē samērā veiksmīgi nodejojām, pakāpe pirmā, tikai nezinam ko Arta teiks. Tagad ņemšu "Bībeli" un iešu vārtīties pa gultu! :))
Kad pienāk tas īstais brīdis, kad tu zini, ka rīkojies pareizi? Kad aizverot kādas durvis, tu jūties nelāgi par to, ka esi kādu sāpinājis, bet tomēr nespēj rast atbildi, kāpēc? Kā tieši viss kļūst labāks, ja lieto "plāksteri", kurš patiesībā tevi ir tikai pasaudzējis līdz brūces sadzīšanai? Es nekad neuzzināšu patieso iemeslu, taču, viss taču notiek tā kā tam ir jānotiek, jo vienmēr - either a blessing or lesson, but needy.
Komentāri
Ierakstīt komentāru